Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskie darbinieki ik gadu sniedz neskaitāmas intervijas un piedalās daudzu publikāciju veidošanā. Tāpēc, vēloties, lai EDI zināšanas tiktu nodotas plašākai publikai, iesākam rubriku, kurā populārzinātniskā veidā dalīsimies ar EDI darbinieku pieredzi, ieteikumiem un noderīgu informāciju. Šīs rubrikas pirmajā intervijā par sarunu botiem stāsta EDI vadošais pētnieks Atis Elsts.
Iepazīstini, lūdzu, ar sevi!
Es esmu Atis Elsts, vadošais pētnieks un EDI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. EDI esmu jau gandrīz piecus gadus, bet šī nav pirmā reize, kad šeit strādāju, jo biju šeit arī, studējot doktorantūrā pirms vairāk nekā 10 gadiem.
Mūsu šodienas tēma ir sarunu boti jeb čatboti. Vai vari pastāstīt, kas tie ir un ko dara?
Sarunu boti jeb čatboti ir viens no ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) veidiem. Tas ir mākslīgais intelekts, kas – plašā nozīmē – spēj kaut ko radīt. Ir pieejami dažādi tā veidi: ir programmas, kas prot radīt attēlus, skaņas, mūziku, tekstu. Faktiski sarunu bots, atbildot uz lietotāja uzdoto jautājumu vai lietotāja noformēto tādu kā ievadu, uzģenerē šī jautājuma atbildi jeb teksta turpinājumu. Šobrīd populārākais sarunu bots ir ChatGPT, kas plašākai auditorijai kļuva pieejams pērnā gada novembrī. Kopumā šie sarunu boti balstās uz GPT (Generative pre-trained transformer) tehnoloģiju, proti, tie kaut ko ģenerē, ir iepriekš apmācīti un tiem ir īpaša neironu tīkla modeļa arhitektūra.
Paši GPT ir apmēram četrus gadus veci. Es pats tos esmu izmēģinājis jau apmēram 2020. gadā, bet tobrīd tie bija tiešām tikai kā spēļmantiņa. Tieši ar ChatGPT tie kļuva praktiski noderīgi daudzos uzdevumos.
Kā Tu paskaidrotu desmitgadīgam bērnam, kas ir sarunu bots?
Sarunu bots ir palīgs, kas māk atbildēt uz jautājumiem, māk uzrakstīt dzejoli ar tavu uzdoto tēmu, prot sacerēt stāstiņu. Savā ziņā tas ir ļoti gudrs, bet arī aprobežots. Līdzīgi pasaku džiniem, kuri var izpildīt cilvēku vēlēšanos. Bet šī vēlēšanās ir jāpaskaidro ārkārtīgi precīzi, lai saņemtu vēlamo. Līdzīgi ir ar sarunu botiem, jo no tiem var saņemt arī dažādas blēņas.
MI uzzīmētais sarunu bots
Kas ir sarunu botu stiprās un vājās puses?
Stiprā puse ir teksta redaktors, kas pavirši uzrakstītu tekstu var izveidot kvalitatīvāku, tas prot skaisti izteikties, labi un profesionāli atbildēt uz jautājumiem. Turpretī vājā puse ir tas, ka, ja sarunu bots kaut ko nezina, tas var tikt izdomāts, halucionēts jeb, precīzāk, konfabulēts, un to ir grūti atšķirt. Šie boti ir apmācīti stāstīt ne tikai taisnību, bet stāstīt arī skaisti un saprotami, kas reizēm nonāk konfliktā. Piemēram, daiļliteratūras radīšanai tā nav problēma, bet attiecībā uz faktuālajiem notikumiem ar to ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
Kas varētu būt sarunu botu izraisītie draudi?
Mācību procesā skolēniem ir ļoti viegli izmantot sarunu botu, un eseju rakstīšana vairs nebūs labs pārbaudes veids. Tas ietekmē visu izglītības sistēmu, kā arī dažādas profesijas.
Tehnoloģijas ļoti strauji attīstās, un arī redzējumi par to ir ļoti dažādi.
Vai sarunu bots varēs aizstāt cilvēku?
Nē! Mākslīgais intelekts šobrīd darbus nevar veikt, tikai atsevišķus uzdevumus. Lielākajā daļā garlaicīgo ofisa darbu tas var atvieglot sarežģītu uzdevumu veikšanu. Parasti cilvēks norāda, un sarunu bots klausa, bet atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar teksta rakstīšanu, sarunu boti spēj izdarīt pat 90% darba, tad šis konkrētais cilvēks nebūs vairs vajadzīgs. Tā ir situācija, kas ir šobrīd. Nākotnē, protams, var būt dažādi scenāriji.
Izmantojot sarunu botus, kurš ir darba autors? Un kā šajā gadījumā ir ar ētiku?
Par autoru var atbildēt viegli – ja runājam par zinātniskajām publikācijām, sarunu bots nebūs autors, jo nespēj uzņemties atbildību.
Savukārt par ētiku atbildēt ir sarežģītāk. Sarunu boti var palīdzēt, piemēram, cilvēkiem, kuriem angļu valodas zināšanas nav tik labas vai arī kuri neprot tik plūstoši izteikties, bet kuri ir labi zinātnieki, rezultātā iegūstot labākas publikācijas. No otras puses sarežģītu tekstu un publikāciju rakstīšana ir tas, kas zinātniekam būtu jāprot. Ja šo procesu aizstāj ar sarunu botu, tas ir negodīgi pret zinātniekiem, kas to dara paši. Tas noteikti ir jāsabalansē.
Ir bijušas arī šaubas par informāciju, kas izmantota sarunu botu apmācībā, jo tā varētu būt bijusi aizsargāta ar īpašumtiesībām. Sarunu botu izstrādātāji gan to ir nolieguši.
Arī es pats esmu izmantojis sarunu botu, piemēram, atskaišu rakstīšanā. Šajā gadījumā praktiski nav novitātes, tas ir standarta teksts, kas atkārtojas no reizes uz reizi. Tādos gadījumos nav tādu ētisko problēmu. Esmu izmantojis to arī vienā publikācijā, un atsauce uz sarunu botu parādās nevis autoru sarakstā, bet pie pateicībām.
Kā ir ar datu drošību, ko mēs paši sniedzam sarunu botiem?
Mēs, protams, ceram, ka šī informācija netiks izplatīta, bet droši par to nevar būt. Neviens uzņēmums nevar būt drošs, ka kāds darbinieks vai kāds apdraudējums no ārpuses nenopludinās jūsu datus. Tas ir risks, un nebūtu vēlams tur ievietot slepenu informāciju.
Kur cilvēki var uzzināt vairāk informācijas par sarunu botiem? Ko Tu ieteiktu?
Var pajautāt pašam sarunu botam. Iesaku sekot līdzi tehnoloģiju jaunumiem sociālajos tīklos, Reddit. ChatGPT maksas versijā var uzinstalēt dažādus spraudņus, piemēram, par zinātniskajām publikācijām. Citi spraudņi palīdzēs izplānot ceļojumus.
Ja vēlaties, lai tiek radīts teksts jūsu rakstības stilā, tad vispirms nepieciešams iedot sava teksta paraugus, tikai pēc tam var sākt jautāt. Ir jāprot moduļi izmantot pareizi, tādēļ, lai uzlabotu produktivitāti, ir jālasa, kā sarunu botus pareizi lietot.
Tālākai lasīšanai*
Vērtīgākie profesionālo lietojumu piemēri
Awesome ChatGPT Prompts:
https://github.com/f/awesome-chatgpt-prompts
Twitter thread: Examples of ChatGPT being used in professional work:
https://twitter.com/michael_nielsen/status/1600302211086458880
Viedokļraksti un zinātniskie raksti
Nature editorial: Could AI help you to write your next paper?
https://www.nature.com/articles/d41586-022-03479-w
Stack Exchange: Is it OK to generate parts of a research paper using a large language model such as ChatGPT?
Kritisks pētniecisks raksts, kas runā par lielo valodas modeļu (GPT u.c.) problēmām:
On the Dangers of Stochastic Parrots: Can Language Models Be Too Big?
https://dl.acm.org/doi/pdf/10.1145/3442188.3445922
*Izmantots A. Elsta raksts “Mākslīgā intelekta sarunboti — rīks zinātniekiem?”
Intervēja: Sanda Roze.
