Periods: 2014. augusts -2018. janvāris
EDI budžets: 120000 EUR
EDI Koordinators: Uldis Grunde
Iesaistītie zinātnieki: EDI – Uldis Grunde, Dainis Žagars
Valsts pētījumu programma „Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” http://vpp-evident.lv/index.php/lv/
vadītājs Dr. Juris Aigars
1. projekts “Jūras vides funkcionēšana un iespējamo izmaiņu novērtējums”, vadītāja Dr. A.Ikauniece, LHEI
EDI 1.2. apakšprojekta „Straumju un viļņu režīms”( JURSENS), Koordinators: Uldis Grunde
Projekta mērķis: tiks adaptēti/izstrādāti vēju lauku, viļņu un straumju modeļi, izstrādāti straumju un viļņu režīma novērošanas sensoru prototipi un veikti lauka mērījumi, veikti barības ķēžu funkcionēšanas pētījumi sistēmā ezers-upe-jūra.
Iesaistītās institūcijas:
Latvijas Hidroekoloģijas institūts
Elektronikas un datorzinātņu institūts
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Daugavpils Universitāte
Fizikālās enerģētikas institūts
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “SILAVA”
Nacionālais Botāniskais dārzs
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
1.2. apakšprojekts „Straumju un viļņu režīms”( JURSENS)
Tika izstrādāti trīs eksperimentāli maketi, kuros izmantotas 3 dažādas datu pārraides tehnoloģijas. Izgatavotas, testētas un sagatavotas aprobēšanai 20 jūras dreiferu platformas datu savākšanai jūrā, no kurām 10 ir aprobētas, izvietojot Rīgas jūras līcī. Projektā sasniegtie rezultāti publicēti vienā zinātniskā žurnāla rakstā, kas indeksēts IEEExplore datubāzē. Par šajā projektā paveikto izstrādāts viens maģistra darbs.
Rezultātu zinātniskā nozīmība: izstrādātas peldoši jūras viļņu un straumju sensori kurus var pielietot informācijas par viļņu un straumju sezonālo režīmu iegūšanai, kā arī publicēti nozīmīgākie rezultāti.
Rezultātu praktiskā nozīmība un lietojumi: tika iegūta empīriska informācija par viļņu un straumju sezonālo režīmu sasaistē ar klimatiskajiem faktoriem. Iegūtie rezultāti tālāk dos iespēju pilnveidot un operacionalizēt esošos viļņu un straumju modeļus.
Turpmākā darba virzieni un risināmās problēmas: meklēt viļņu un straumju sensoru izveides inovatīvus risinājumus; izstrādāt vēl ekonomiskākas peldošas viļņu un straumju sensoru platformas datu vākšanai Baltijas jūrā un saldūdeņos; demonstrēt izstrādāto sensoru platformas pielietojamības iespējas arī citās nozarēs.
Pievienotās kartes raksturo jūras virsmas dreiferu pārvietošanos jūras straumju ietekmē Rīgas jūras līcī laika posmā no 2017. gada aprīļa līdz 2017.gada novembrim.
EDI izstrādātie jūras virsmas dreiferi ir plastmasas (PE100) cilindri, kuru augstums ir 100 cm un diametrs ir 9 cm. Dreifera masa kopā ar balastu ir 6,2 kg. Dreifera iegrime ūdenī ir 70-75 cm. Rīgas jūras līcī dreiferus izvietoja ar motorlaivu vai kuģi. Iegūtie rezultāti parāda, ka mērķtiecīgāk ir veikt dreiferu izvietošanu ar kuģi, kas ļauj izvietot dreiferus dziļāk līcī. Motorlaivu izmantošana dreiferu izvietošanai ir pieļaujama piekrastes straumju mērījumos.
Dreiferi tika izvietoti 15 reizes, no kurām 11 bija sekmīgas, tika veikti mērījumi, ko atspoguļo rezultāti karšu veidā:
Ju2_20_aprilis.pdf, Ju2_Ju5_maijs.pdf, Ju_junijs.pdf, Julijs_Ju_5_Ju_3.pdf, Ju2_aug_.pdf, Ju5_Ju1_aug.pdf, Ju9_13_sept_.pdf, Ju2_26_sept_.pdf.
Mērījumi dreiferos tika veikti ik pēc 2 stundām. Dažādu apstākļu ietekmē ne visi mērījumi bija sekmīgi, ko attēlo trajektoriju pārrāvumi kartēs. Liela daļa mērījumi attēlo līdzīgu tendenci, ka izvietojot dreiferus krasta tuvumā, tie samērā ātri, 5-7 dienās, nonāk krastā. Izņēmumi ir ar kuģi izvietotie dreiferi, skat. Ju5_Ju1_aug.pdf un Ju9_13_sept_.pdf. Kartē Ju5_Ju1_aug.pdf redzams kā dreiferis aizpeld Roņu salas virzienā, bet Ju9_13_sept_.pdf attēlotais dreiferis tika atrasts izskalots 19. novembrī Pērnavā.
Iesaistītie zinātnieki
