EDI ir dibināts 1960.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas ietvaros un šobrīd ir valsts zinātniskais institūts, kas veic fundamentālus un lietišķus pētījumus Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” un “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” jomās, sekojošos zinātnes prioritārajos virzienos:
- Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, viedie materiāli un tehnoloģijas produktu un procesu vērtības palielināšanai un kiberdrošības stiprināšana;
- Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija;
- Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
- Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja;
- Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi,
EDI specializējas viedo iegulto kooperatīvo sistēmu izstrādē sekojošās pētniecības jomās: Īpaši precīza notikumu laika mērīšana, Tālizpēte un kosmosa datu apstrāde, Robotika un mašīnuztvere, Signālu apstrāde un iegultais intelekts, Viedie sensori un lietu internets.
Institūta stratēģiskais mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikai ir veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību Latvijā. Mērķa sasniegšana tiek panākta ar jaunu zināšanu ieguvi un inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, kuru izmantošana tautsaimniecībā dod būtisku progresu jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā, tādējādi sekmējot IKT un elektronisko iekārtu ražošanas nozaru ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas un Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē.
EDI savā darbībā cenšas kļūt par Eiropā atzītu pētniecības centru elektronikas, datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju un ar tām saistīto inženierzinātņu jomās, kura galvenie pētniecības virzieni ir saistīti ar tādu integrētu sistēmu radīšanu, kas paredzētas signālu reģistrēšanai, datu izguvei, apstrādei un pārraidei. Sistēmu radīšana ietver plaša spektra aktivitātes, t.sk. signālu reģistrēšanas un datu izguves metožu, kā arī atbilstošas aparatūras un programmatūras izstrādi.
Starptautiskajos zinātnisko institūciju darbības izvērtējumos, kas veikti Latvijā 2014. un 2021. gadā, EDI sniegumu eksperti atkārtoti novērtējuši kā teicamu vai labu, un Institūts ir vienīgā valsts zinātniskā institūcija inženierzinātņu jomā, kas šajā izvērtējumā vērtēta kā augsta līmeņa, spēcīga un starptautiski nozīmīga institūcija.
Institūta finanšu līdzekļus veido konkursa kārtībā iegūtu pētniecisko projektu finansējums no vietējiem un starptautiskiem avotiem.
Šobrīd EDI strādā ap 80 zinātnisko darbinieku (no kuriem aptuveni 50 ieņem akadēmiskos amatus). Kopējais darbinieku skaits ir >100.
Statuss
Kopš 2007. gada 6. janvāra saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā izdarītajiem grozījumiem EDI ir valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona.
Institūta darbība pamatojas uz Zinātniskās darbības likumu un Elektronikas un datorzinātņu institūta nolikumu. Institūta lēmējorgāns ir Zinātniskā padome, kura vispārējās administratīvās vadības īstenošanai ievēl institūta direktoru.
Elektronikas un datorzinātņu institūts atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
Struktūra
Institūta struktūru veido:
- 1.1. Direkcija,
-
- Direktors – Modris Greitāns
- Direktora vietnieks attīstības jautājumos – Kaspars Ozols
- Direktora vietniece administratīvajos jautājumos – Iveta Rubika
- Vecākā lietvede – Liene Zaķe
- Personāla speciāliste – Pārsla Krūmiņa
- Informācijas vadības speciāliste – Jolanta Beitāne
- Juriste – Sintija Sīmane
- 1.2. Tehniskā un saimniecības daļa,
-
- Galvenais inženieris – Ģirts Budevics
- 1.3. Grāmatvedība,
-
- Galvenā grāmatvede – Māra Rība
- Vecākā grāmatvede – Ziedīte Migliniece
- Vecākā grāmatvede – Iveta Lukstiņa
- Pētnieciskās laboratorijas:
- Nr.3 „Robotikas un mašīnuztveres laboratorija”
- Nr.4 „Kiberfizikālo sistēmu laboratorija”
- Nr.5 “Integrēto shēmu un sistēmu laboratorija”
+ AC&CS žurnāla redakcija;
+ zinātniskās darbības sekretārs;
+ iepirkumu komisija.
EDI Zinātniskā padome:
-
- Priekšsēdētājs: Dr.sc.ing. Roberts Kadiķis;
- Dr.sc.comp. Modris Greitāns;
- Dr.sc.ing. Kaspars Ozols;
- Dr.sc.ing. Aleksejs Tatarinovs;
- Mg. sc. comp. Krišjānis Nesenbergs.
