2023.gada 31. martā notika Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas ( LETERA) kopsapulce. Asociācija ir dibināta 1995.gadā, lai pārstāvētu savu biedru intereses un sekmētu nozares izaugsmi un popularizēšanu un tajā darbojas mazliet vairāk nekā 100 biedru, bet kopējais kompāniju apgrozījums 2022. gadā ir sasniedzis jau 1,3 miljardus euro.
LETERA prezidents Normunds Bergs pasniedza Elektronikas un datorzinātņu institūtam balvu par gandrīz 30 gadus ilgstošu sekmīgu darbību LETERA biedru rindās. (skat. attēlu).
Pasākuma laikā, pēc izglītības ministres Andas Čakšas uzrunas, tika dots vārds LETERA biedriem. Egils Bēriņš prezentēja vairākus EDI zinātnieku izstrādātos risinājumus IoT un robotikas pielietojuma jomās.
Piemēram, svaigi ielieta betona cietēšanas procesa monitorēšana ar sensoru palīdzību, kas ir iebetonēti un dati tiek saņemti uz Android iekārtas. Tādējādi var saprast, kas notiek ar betona masu un saņemt brīdinājumus, ja betona cietēšanas procesā kaut kas nav kārtībā. Lai nodotu datus tiek izmantoti divi bezvadu komunikācijas līmeņi LoRa un LTE. Ir izstrādāti vairāki algoritmi, lai nodotu datus, ekonomētu enerģijas avota izmantošanu, vizualizētu datus uz Android iekārtas.
3D viedā apģērba apskats, kur var integrēt 20 vai vairāk sensorus. Tiek izmantota trīsasu lineārā akselerometra sensoru kustības un paātrinājuma noteikšanas datu apstrāde, bet sanēmot datus ar Bluetooth tehnoloģijas palīdzību. EDI zinātnieku izstrādātā sistēma ģenerē kustības notikumus un vizualizē uz Android iekārtas. Tas ir vērtīgs ieguvums rehabilitācijas jomai un sportam, lai labāk koordinētu cilvēka kustības, vingrojumus.
Tika izklāstīts , ka EDI ir komercializējis arī jaunu risinājumu būvniecības industrijai: celtniecības objektu un tiltu noslodzes uzraudzība, kur sensoru dati tiek vizualizēti 24/7 laikā attālināti un nav jāatrodas objektā, lai mētītu noslodzes parametrus.
Egils Bēriņš izskaidroja arī materiāla negraujoša ultraskaņas metodi betona stiprības mērīšanai. Betona deformācijas iespējamība tiek novērtēta izmantojot ultraskaņas signālu daudzparametru analīzi, kas apvienota ar mākslīgā intelekta (AI) elementiem un algoritmiem un kā iespējams vizualizēt iegūtos datus par betona virsējo slāņu stiprību.
Tika apskatīts arī jauns risinājums, kā monitorēt dzelzceļa pārbrauktuves un kā norit testēšana uz reālas Latvijas Dzelzceļa pārbrauktuves. Ir izstrādāta mikroviļņu sistēma, kas sastāv no 3 raidošajiem kanāliem, 4 uztverošajiem kanāliem un videokameras datu apstrādes. Tā ir iespēja noteikt precīzu transportlīdzekļu, cilvēku un dažādu objektu iepējamo atrašanos uz dzelzceļa pārbrauktuves, kad tā ir slēgta. Būtiski ir tas , ka sistēmas darbību netraucē nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi un apgaismojuma trūkums.
LETERA kopsapulces laikā četri jauni biedri tika uzņemti asociācijā.