European Fund of Strategic investments 1.2.1 objective support “To increase investments of the private sector in R&D” 1.2.1.2. activities’ “Support for Improvement of Technology Transfer System” of the Specific Support Objective 1.2.1.” project: Real-time stereo-vision depth sensor (“STRIVE”), Contract number: KC-PI-2017/96
31.07.2018.
From May 1st to July 31st EDI scientific staff together with commercialization expert worked on the project’s Real time stereo-vision depth sensing sensor (STRIVE), Contract No. KC-PI-2017/96 technical-economical feasibility study development. At the same time, a winner of procurement EDI 2018/6 SIA “Earth Pumps” worked on project’s commercialization strategy development.
The technical-economical feasibility study identified and analyzed three potential markets for the developed technology: 1) Safety; 2) Drones, and 3) Road quality analysis. After a more in-depth analysis, the drone market was selected as the one with the highest priority. When reaching this market, technology will have advantages in many autonomies and monitoring related fields. During the development of this document, technological and product development risks were identified as well as corresponding risk mitigation strategies.
Commercialization strategy was based on findings, which were identified during the development of technological-economical feasibility study. The Commercialization strategy includes the Lean Canvas business plan, general information about the technology, technology comparison for different markets, intellectual property management strategies, PESTEL analysis, finance plan and revenue, risk analysis and necessary steps for the commercialization of the technology. The EDI developed a “Real-time stereo-vision depth sensor” technology has a great potential for commercialization.
31.07.2018. EDI submitted documents for the project’s 1st phase: technical-economical feasibility study and commercialization strategy to the Investment and Development Agency of Latvia for further evaluation to qualify for the second phase of the project implementation.
24.04.2018.
Agreement with the Investment and Development Agency of Latvia (LIAA), Nr.KC-L-2017/14 and Nr. KC-PI-2017/96
Project manager: Roberts Kadiķis, e-mail: roberts.kadikis@edi.lv.
Place of project implementation: Institute of Electronics and Computer Science
Project execution time: 29.01.2018. – 31.07.2018
Total funding of the project: up to 27 777,78 EUR, from which ERDF funding up to 25 000 EUR
Projekta mērķis – attīstīt EDI izstrādāto tehnoloģiju – reāla laika stereo redzes dziļuma kartes sensoru (šobrīd TRL5 līmenis) līdz energoefektīvai, modulārai un praktiski pielietojamai tehnoloģijai (TRL7-8 līmenim) par zemām ražošanas izmaksām.
Tas tiks sasniegts:
1) Montējot stereo kameru ar modulāriem attēlu sensoriem, tādejādi aizvietojot ierobežotos un dārgos Pointgrey sensorus ar daudz efektīvāku risinājumu.
2) Novērtējot produkta prasības un izstrādājot specializētu PCB plati.
3) Izstrādājot programmatūras infrastruktūru kalibrēšanai, rekonfigurēšanai un saziņai.
4) Izstrādājot sensora specializāciju dažādiem pielietojumiem, adoptējot attēlu apstrādes algoritmus un izmantojot daļējo rekonfigurāciju.
5) Uzlabojot attēlu apstrādes algoritmus.
Viens no uzdevumiem projektā ir uzlabot dziļuma kartes iegūšanas algoritmus un lietot jaunu arhitektūru, lai implementētu dziļuma kartes sensoru, lietojot mūsdienīgu un efektīvu iegulto aparatūru. Pašreizējie risinājumi ir bāzēti uz dārgām, energo-neefektīvām tehnoloģijām, starojošiem sensoriem, kompleksiem algoritmiem vai neelastīgām implementācijām. Šis projekts ierosina lietot abu – programmējamās loģikas un procesora – priekšrocības, lai izveidotu lētu, reāla-laika dziļuma kartes sensoru ar uzlabotu funkcionalitāti, tādejādi apmierinot pašreizējo un nākotnes industriju prasības.
Viena no būtiskām reāla laika stereo redzes dziļuma kartes sensoru tehnoloģijas īpašībām ir tās spēja specializēties atkarībā no izvēlētā darbības scenārija, t.i. viens dziļuma kartes sensors var tikt konfigurēts un pielāgots atbilstošajai videi, tādējādi padarot produktu universālu. Rekonfigurācija norisināsies operēšanas vidē ar lietotāja interfeisa palīdzību. Procesora sistēma tiks izmantota, lai implementētu sadarbības funkcionalitāti ar iespēju integrēt lietotāja kodu.
Tehnoloģija dod iespēju izveido ļoti konfigurējamu sistēmu, kura sazinās izmantojot ātrus interfeisus, kā PCIe, gigabit internetu un praktiski jebkuru citu interfeisu, jo to var implementēt programmējamos loģikas masīvos. Uz doto brīdi tehnoloģija nav komercializēts produkts, kurš nodrošinātu sensora konfigurēšanu darba vidē un iespēju iestrādāt uz lēmumiem bāzētus scenārijus iekš sensora.
Galvenie reāla laika stereo redzes dziļuma kartes sensoru tehnoloģijas jauninājumi ir:
• Stereo redzes algoritmu uzlabošana;
• Sensora pielāgošana ar rekonfigurēšanas mehānismiem;
• Lietotāja koda integrēšana sensorā, tādejādi dodot iespēju uz notikumiem bāzētai kooperācijai;
• Sensora arhitektūra;
• Savietojamība ar ROS operētājsistēmu.
Kopsavilkumā izvirzītās tehnoloģijas priekšrocības ir sekojošas:
• Sensors ir pasīva sistēma;
• 2-10 reizes zemāks enerģijas patēriņš salīdzinot ar analogiem risinājumiem;
• Augstā funkcionalitāte un savietojamība ar ROS;
• Pieejama intensitātes/krāsu informācija;
• Zemas ražošanas izmaksas;
• Tirgū neeksistējošas rekonfigurēšanas iespējas;
• Produkts ir bāzēts Eiropā.
Reāla laika stereo redzes dziļuma kartes sensoru tehnoloģijai ir plašs pielietojumu dažādās industrijās un jomās: transportlīdzekļu un gājēju drošībā, autonomo (pašbraucošo) auto industrijā, dronu un bezpilota lidmašīnu nozarē, vājredzīgo cilvēku atbalstā, cilvēku detektēšanā drošības nolūkiem, slimu pacientu uzraudzībā, reāla laika alfa kartes ģenerēšanā filmu uzņemšanas laukumos,papildinātās realitātes video spēlēs.
Pirmajā projekta īstenošanas etapā līdz 2018.gada 31.jūlijam tiks veikta reāla laika stereo redzes dziļuma kartes sensoru tehnoloģijas tehniski ekonomiskā priekšizpēte (TEP) un izstrādāta komercializācijas stratēģija ar mērķi identificēt tehnoloģijas pielietojumus un komercializācijas iespējas vietējos un ārvalsts tirgos. Šobrīd vislielākais tirgus potenciāls tiek saskatīts ražošanas un industriālo robotu jomā (Industrija 4.0).
Participating scientists
