EDI uzsāk jauna Apvārsnis Eiropa Chips (Horizon Europe Chips) kopuzņēmuma projekta ShapeFuture realizāciju ar mērķi izstrādāt nākamās paaudzes elektroniskās kompenentes un sistēmas Eiropas autobūves vajadzībām. Līdz ar projekta atklāšanas pasākumu 2024. gada 5. jūnijā Minhenē, Vācijā (projekta oficiālais sākuma datums 2024. gada 1. Maijs), Elektronikas un datorzinātņu institūts (turpmāk – EDI) ir uzsācis projekta ar nosaukumu Eiropas elektronisko komponenšu un sistēmu (ECS) vērtības ķēžu suverenitātes nodrošināšana, izstrādājot nākamās paaudzes ECS autobūves nozarei (turpmāk – ShapeFuture) īstenošanu Apvārsnis Eiropa Chips kopuzņēmuma programmas ietvaros. Projekta mērķis ir ieviest stratēģiski nozīmīgas inovācijas fundamentālajās Elektronisko Komponenšu un Sistēmu (ECS) jomās, kas ir būtiskas uzticamai, veiktspējīgai, kļūdu drošai un integrētai uztverei, mākslīgā intelekta (MI) iespējotai lēmumu pieņemšanai, drošai automatizācijai un skaitļošanai, kā arī komunikācijām starp automatizētiem transportlīdzekļiem.
Atbalstot Eiropas industriju un automatizāciju, ShapeFuture izstrādās un ieviesīs jaunas, uzticamas un uzlabotas uztveres ECS. Lai sasniegtu šo mērķi, projekts izstrādās un ieviesīs jaunas, uzticamas un uzlabotas automobiļu uztveres ECS ar mazākiem izmēriem un mazāku enerģijas patēriņu, uzlabojot sensoru integrācijas efektivitāti, optimizējot datu apstrādes algoritmus un izmantojot modernākos aparatūras sasniegumus, piemēram, uzlabotu radara leņķisko izšķirtspēju, radara sistēmas autonomo pārkalibrēšanu, notikumu bāzētus sensorus un asinhrono skaitļošanu.
“Ņemot vērā pieaugošo globālo konkurenci autobūves nozarē, ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Savienība (ES) saglabā savu vadošo lomu autobūves elektronisko komponenšu un sistēmu (ECS) jomā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas jaunas idejas un uz zinātniskiem rezultātiem balstītas inovācijas ECS jomā. Tas ļaus ne tikai uzlabot ES konkurētspēju, bet, kas ir vēl svarīgāk, uzlabot savienoto un autonomo automašīnu veiktspēju un drošību. Turklāt šīs invoācijas tieši veicinās Eiropas zaļā kursa stratēģisko mērķu sasniegšanu. Lai to visu sasniegtu, ir būtiski nodrošnāt nepārtrauktus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Tāpēc esmu priecīgs paziņot, ka EDI, sadarbībā ar tādiem nozares vadošajiem “spēlētājiem” kā Infineon Technologies, TTTech Auto Germany, Toyota Gazoo Racing Europe, AVL, Nokia un daudziem citiem, ir uzsācis ShapeFuture projekta īstenošanu. Šis projekts un tā ambiciozie mērķi sniegs nozīmīgu ieguldījumu Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšanā.” – uzsver EDI direktora vietnieks attīstības jautājumos un vadošais pētnieks Dr. Kaspars Ozols.
Cita svarīga joma, kas identificēta projektā, ir sensora-cilvēka mijiedarbība un tas kā iekļaut kognitīvās funkcijas ECS uztveres sistēmās un uzlabot cilvēka-mašīnas interfeisu (HMI). Projekts veicinās HMI mijiedarbības un uztveres sistēmu kognitīvo funkciju attīstību, izstrādājot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, kompaktus MEMS skenera moduļus un radara ādu, kā arī izveidojot uzlabotas Ultra-Wideband (UWB) integrētās shēmas (IC) un shēmu iepakojumus, iegultu programmatūru un mikroshēmu programmaparatūru, kas pielāgota drošai saskarnei automašīnās.
Saistībā ar ECS kognitīvai lēmumu pieņemšanai, ShapeFuture uzlabos ECS atbalstītas automatizētas braukšanas funkcionalitātes, izstrādājot reāllaika, kļūdu drošus un izsekojamus lēmumu pieņemšanas risinājumus sistēmas/tīkla līmenī. Galvenais šajā saistībā ir autonomo transportlīdzekļu kognitīvo spēju uzlabošana, ļaujot tiem precīzi un pielāgojami pārvietoties sarežģītās vidēs, kas ietver autonomo transportlīdzekļu vadības sistēmu izstrādi, MI integrāciju savienotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem (CAV), un autonomus transportlīdzekļus ar uzlabotu uztveri.
Veidojot uzticamus komunikāciju tīklus, projekts izstrādās ECS risinājumus, kas ir nodrošināti pret traucējumiem, uzlabojot attēlu pārraidi un agregāciju, ieviešot uzlabotas Cellular-Vehicle-to-Everything (C-V2X) komunikācijas pilsētas teritorijās un uzlabojot situācijas apzināšanos braukšanas laikā, izmantojot paplašinātās realitātes saskarnes.
ECS tehnoloģiskās suverenitātes uzdevumi risinās izstrādāto ECS risinājumu pielietojamību biznesa līmenī, veicot visaptverošus ietekmes pētījumus par ieinteresēto pušu pieņemšanu, informējot politiku un ES īpašumtiesību iniciatīvas, veicinot ekosistēmu, kas sekmē inovāciju, sadarbību un ekonomisko izaugsmi. Tas ietvers ECS inovāciju veiksmīgas integrācijas atvieglošanu Eiropas tirgū, izmantojot eksplotācijas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, nodrošinot ilgstošus panākumus un ES piederošas īpašumtiesības kritiskajā ECS jomā.
EDI uzdevumi projektā ir saistīti ar inovatīvu pieeju uztveres skaitļošanas sistēmu izstrādē, koncentrējoties uz notikumu balstītas, asinhronas apstrādes izmantošanu neiromorfā aparatūrā, kā arī informācijas integrāciju no savienotiem un autonomiem transportlīdzekļiem (CAV).
EDI zinātniskais asistents Edgars Lielāmurs skaidro notikumu balstītas uztveres attīstību: “Sensoriem, kas spēj signalizēt tikai notikumu laikā un citādi klusēt, ir dabiska saderība ar zemas jaudas prasībām mobilajās elektroniskajās sistēmās. Tāpēc energoefektivitātes optimizēšana ar notikumu balstītiem sensoriem ir loģisks solis. Šajā saistībā, EDI var izmantot savu pieredzi, lai izveidotu smadzeņu iedvesmotus neiromorfiskus algoritmus un specializētu aparatūru, kas gūst labumu no retiem datiem, asinhroni apstrādājot tikai noderīgu informāciju. Šī pieeja ne tikai taupa enerģiju, bet arī samazina skaitļošanas elementu aprēķinu slodzi, kas ļauj pieņemt reāllaika, zemas aiztures lēmumus un radīt efektīvus un ātrdarbīgus mobilitātes risinājumus.”
Šī pieeja ir koncentrēta uz uztveres sistēmu uzlabošanu, izmantojot notikumu kameras un LiDAR sensoru datu retuma īpašības, ļaujot reāllaika, zema latentuma apstrādi, vienlaikus liekot uzsvaru enerģijas patēriņam. Galvenais šajā pieejā ir dinamisku objektu noteikšanas un izsekošanas algoritmu izstrāde, kas ļauj precīzi prognozēt transportlīdzekļu, gājēju un šķēršļu kustību reāllaikā. Turklāt EDI pētīs malu skaitļošanas atbalstītas arhitektūras ieviešanu, izdalot skaitļošanas intensīvus uzdevumus uz lietojumam pielāgotu digitālo loģiku malu mezglos. Šī pieeja samazinās slodzi uz centrālajiem procesoriem un samazinās kopējo latentumu, nodrošinot efektīvu datu apstrādi sensoru tuvumā. Papildus tam EDI koncentrēsies uz aizņemtības režģveida kartēšanas metodes ieviešanu, kas apvieno datus no dažādiem sensoriem, lai nodrošinātu visaptverošu apkārtējās vides attēlojumu. Šie uzlabojumi paredzēti mobilitātei pieskaņotām uztveres sistēmām, kas pavērtu ceļu efektīvākai autonomai vadībai un inteliģentām transporta sistēmām.
Shapefuture projektu vada Infineon Technologies AG, vadošais pusvadītaju aparatūras ražotājs autobūves nozarei un citām nozarēm. Ar kopējo budžetu ~33 miljons eiro, projekts apvieno 41 partneri no 12 ES valstīm (Vācija, Austrija, Somija, Nīderlande, Spānija, Itālija, Beļģija, Lietuva, Grieķija, Kipra, Latvija un Turcija), tostarp 5 OEM, 11 Tier-1 un Tier-2 piegādātājus, 13 tehnoloģiju nodrošinātājus un 12 pētniecības partnerus.
Projekta demonstratori demonstrēs projekta rezultātus/sasniegumus un to spēju nodrošināt inovācijas, un nodrošināt nākotnes pielietojumu attīstību galvenajos Eiropas attīstības virzienos – mobilitātē, zaļajā kursā, digitālajā sabiedrībā, aizsardzībā un rūpniecībā.
Vairāk par ShapeFuture projektu iespējams uzzināt sazinoties ar projekta vadītāju Dr. Kasparu Ozolu (+371 67558161, kaspars.ozols@edi.lv).