Dzelzceļa pārbrauktuves automatizēta uzraudzības sistēma jeb PAKS ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) projekts. Šī projekta mērķis – sagatavot komercializācijai dzelzceļa pārbrauktuvju automatizēto uzraudzības sistēmu, kas nodrošinās drošu dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanu, tā būtiski samazinot negadījumu iespējamību tieši uz pārbrauktuves. Tehnoloģija ir balstīta uz FMCW radara sensora. EDI zinātniskais asistents, Kristaps Greitāns raidījumā skaidro būtiskākos ieguvumus, ko sniedz šī tehnoloģija. Minot kā galveno priekšrocību tā integrēšanu esošajās pārbrauktuvēs, tādejādi uzlabojot pārbrauktuvju drošības uzraudzības efektivitāti, par zemākām izmaksām, kas rastos, ja piemēram, būtu jāpārveido pārbrauktuves. Izstrādātā tehnoloģija apvieno divus sensoru veidus, integrējot CCTV kameru un FMCW radaru vienā korpusā.Šīs tehnoloģijas izmantojamība nav tikai dzelzceļa pārbrauktuvēs, bet arī citos kritiskos infrastruktūras objektos, piemēram, uz tiltiem, viaduktiem un tuneļos. Radaru galvenais ieguvums ir to spēja detektēt objektus arī vizuāli grūtos apstākļos – miglas un nakts tumšajos laikos. Ir arī veikti pirmie testi sadarbībā ar Latvijas dzelzceļu. Šie radari ir savienojami ar jau esošajām novērošanas kamerām, uztverto informāciju uz pārbrauktuves radars nosūta dispičeru centram, kurš savukārt operatīvi var novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par avārijas bremžu iedarbināšanu vilcienam un informācijas nodošanu konduktoram. Patreiz vēl tiek strādāts, lai maksimāli mazinātu kļūdu paziņojumus, ko var radīt piemēram putni vai nebūtiski svešķermeņi uz sliedēm. Vairāk par PAKS projektu var lasīt: https://www.edi.lv/projects/dzelzcela-parbrauktuves-automatizeta-uzraudzibas-sistema-paks-2-karta/
Aktualizējot tēmu par ceļu satiksmi intervijas otrā daļā EDI direktors un vadošais pētnieks Modris Greitāns kopā ar raidījuma vadītāju diskutē, kādēļ joprojām uz ielām nav pašbraucošas mašīnas. Lai arī par automobiļu automatizāciju tiek strādāts jau teju 100 gadus, process virzās uz priekšu, bet vēl ir lietas, kas jāatrisana. M. Greitāns skaidro, ka nepieciešams saprast, ka ceļš no pilnīgi cilvēka kontrolēta auto līdz automašīnai, kurā pasažierim ne par, ko nav jāatbild ir pakāpenisks. Jau tagad ir ieviesti vadīšanu atvieglojoši risnājumi, piemēram, automātiskā, adaptīvā kruīza kontrole, automātiskā bremzēšana pirms šķēršliem, sekošanai savai joslai un citi. Bet liela problēma vēl aizvien ir juridiskie šķēršli – joprojām nav sakārtots jautājums par to vai un kādas automašīnas drīkst piedalīties ceļu satiksmē, kā arī sertifikācijas jautājuma problēmas. Raidījuma laikā tika arī izklāstīti aktuālie EDI projekti viedajā mobilitātē: https://www.edi.lv/pakalpojumi/vieda-mobilitate/.
Saite uz raidījumu: