Dzimumu līdztiesības komisijas viens no mērķiem ir veicināt sieviešu iesaisti zinātnē, tāpēc publicējam nākamo sieviešu pieredzes stāstu. Šis stāsts ir par Guntu Grūbi, kura Elektronikas un datorzinātņu institūtā strādāja Kosmosa tehnoloģiju laboratorijā un pārsvarā nodarbojās ar tālizpētes datu savākšanu, apstrādi un vizualizāciju, izmantojot dažādus tam paredzētus rīkus.
1.Pastāsti, kāda ir Tava akadēmiskā bagāža!
Izglītība saistās ar ģeogrāfiju, kur Latvijas Universitātē (LU) pabeidzu gan bakalaura, gan maģistra programmu, un tālāk studēju Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ģeomātikas profesionālajā maģistra programmā ar iespēju iegūt inženiera kvalifikāciju gan kartogrāfijā, gan ģeodēzijā. Jāsaka, ka šīs divas programmas ir krasi atšķirīgas, jo LU vairāk koncentrējas uz dabas zinātnēm, kamēr RTU koncentrējas vairāk uz tehnisko apskatu, kā izmantot dažādas programmas datu apstrādē. Esmu vienmēr iedrošinājusi citus ar interesi aplūkot dabas zinātnes vai citas līdzīgas jomas, jo tas, kā tās tiek pasniegtas vidusskolā, ir pilnīgi atšķirīgi no tā, kā tās tiek pasniegtas universitātē. Ģeogrāfija vispār skaitās starpdisciplināra nozare, un tā ir viena no iespējām, kas ļāva paplašināt redzesloku gan izglītībā, gan zinātnē šeit EDI.
2. Kādas, Tavuprāt, bija tās īpašības un priekšzināšanas, kas Tev palīdzēja studēt un nonākt zinātnē?
Es domāju, ka man personīgi – gribasspēks, motivācija un vispār interese nozarē kā tādā. Man jābūt ļoti pateicīgai, ka gan bakalaura studiju laikā, gan abās maģistra programmās man ir bijuši lieliski pasniedzēji un cilvēki, kas man ir spējuši parādīt to, kādai ir jābūt zinātnei. Studiju laikā esmu pavadījusi līdz pat 12 stundām laboratorijā, pētot un meklējot, kur esmu pieļāvusi kļūdu vai kā atrisināt problēmu efektīvāk. Un vispār interese par zinātni ļāva man virzīties uz priekšu un nonākt šeit EDI.
3. Ar ko vispār var nodarboties, beidzot ģeogrāfijas studijas? Varbūt zini, ar ko nodarbojas Tavi kursabiedri?
Pabeidzot ģeogrāfijas studijas LU un RTU, mēs lielu uzsvaru likām uz tālizpēti, bet ir iespējams strādāt dažādās valsts institūcijās. Daudzi mani kursabiedri strādā mērniecības uzņēmumos. Līdz ar tehnoloģijas attīstību arī mērniecība ir ļoti strauji attīstījusies, piemēram, pašlaik ar dronu un lāzerskenēšanas attīstību cilvēkam vairs nav jāpavada 8 stundas laukā, bet lauku var nomērīt ātri un efektīvi.
4. Pastāsti, kāda ir Tava pirmā darba pieredze!
Mana pirmā darba pieredze pilnīgi nav saistīta ar zinātni vai pētniecību. Es sāku strādāt ļoti agrā vecumā pavisam vienkāršus darbus viesnīcas un apkalpošanas nozarē par pavāru. Esmu izmēģinājusi daudzas dažādas nozares, kas nav saistītas ar to, ko es daru šeit EDI, bet katra no tām man pavēra iespējas un lika saprast, kā notiek komunikācija un spēja sadarboties dažādiem departamentiem, kā nonākt pie kopīga risinājuma, jo, kā mēs zinām, arī zinātnē viss tiek darīts komandā.
5. Tu šobrīd esi Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniece. Kas Tu šeit esi un kādi ir Tavi galvenie darba pienākumi?
Es strādāju kā zinātniskā asistente tālizpētes grupā un pārsvarā darbojos ar tālizpētes datu savākšanu, apstrādi un vizualizāciju, izmantojot dažādus rīkus. Es šeit nonācu pavisam nejauši, jo pirms studiju uzsākšanas es nekad sevi nebiju iedomājusies strādājam zinātnē un tas bija kaut kāds ļoti tāls un nesasniedzams mērķis, līdz studiju laikā es sapratu, cik interesanti tomēr ir veltīt tam laiku un risināt problēmas. Ir jāsaprot, kas tev patīk, un, ja esi ieinteresēts kaut vai mazliet, tas dod tev to motivāciju virzīties uz priekšu. Kā es atradu šo darbu? Es atradu darba sludinājumu mājaslapā. Es biju sūtījusi savu CV vienu reizi, mani nepieņēma, bet tad pēc gada sūtīju atkal, tad mani pieņēma un es dabūju sev šo pozīciju. Sākums nebija viegls, kamēr sapratu, kāds ir zinātnieka darbs. Tas nav gluži ofisa darbs ar instrukcijām, kur katru dienu jādara viens un tas pats kopā ar mentoru, kas vada darbu. Šeit tā sistēma bija mazliet citāda. Kā jaunam darbiniekam zinātnē bija to visu grūtāk saprast, bet es domāju – tā bija ļoti laba dzīves skola un pieredze vispār, kā notiek pētniecība un kā notiek darbi pie projektiem. Šeit es jau strādāju 2,5 gadus un esmu iemācījusies daudzas lietas.
6. Kā ir ar karjeras izaugsmi tieši zinātnē? Vai jūti, ka ir, kur kāpt, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti?
Karjeras iespējas šeit institūtā ir lielas, un tā ir viena no lietām, kas mani ir iepriecinājušas. Es dalos ar citiem, ka EDI piedāvā iespējas jauniem cilvēkiem.
7. Kā Tev šķiet, kā panākt ieinteresētību zinātnē?
Ieinteresētība sākas jau studiju laikā un cilvēkos, kas tev sniedz jaunās zināšanas. Tā ir māksla pasniegt pilnīgi jaunu informāciju cilvēkiem, kas to nav dzirdējuši. Un, ja spēj iesaistīt studentus interaktīvākā veidā, nevis tikai lasot teoriju, tas jau ir labi.
8. Kādas būtu tēmas, kurām Tu gribētu pievērsties nākotnē?
Es noteikti gribētu turpināt to, ko esmu iesākusi šeit pēdējos 2,5 gadus, tas ir, tālizpētes jomā. Pēdējo 10 gadu laikā šī nozare ir strauji attīstījusies un attīstīsies vēl vairāk. Ir būtiski saprast, kā šos tālizpētes datus un informāciju apstrādāt tā, lai cilvēki to varētu praktiski izmantot. Ir ļoti daudzas nozares, kur mēs varam izmantot tālizpēti. Mēs EDI darbojamies pie tādiem projektiem, kas saistīti ar meža krājas noteikšanu, izmantojot tālizpētes datus, kas ir praktiskas, noderīgas lietas gan meža īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem.
9. Kāda EDI ir darba vide? Vai tā ir iekļaujoša?
Manuprāt, darba vide EDI ir ļoti labi piemērota gan sievietēm, gan vīriešiem. Es nekad neesmu jutusies izstumta vai nepiederīga savai komandai vai kopumā EDI kolēģiem tikai tāpēc, ka es esmu sieviete. Daudzas lietas ir atkarīgas no tevis pašas. Ir jānāk un jākomunicē ar kolēģiem, jo dzimumam nav nekādas nozīmes, tikai jāatrod kopīga valoda. Arī sievietēm un jaunām meitenēm, un jaunām zinātniecēm iesaku nenobīties!
10. Vai Tu jūties šeit novērtēta EDI?
Jā, pavisam noteikti! Es jūtos šeit novērtēta un, kā jau minēju iepriekš, daudzas lietas ir atkarīgas no tevis paša. Ja neko nedarīsi, tad rezultāta nebūs, bet, ja tu centies, mēģini un ir komunikācija ar kolēģiem, tad vari sasniegt sev vēlamos un komandai vēlamos rezultātus.
11. Pastāsti vairāk par EDI – kādas šeit ir prakses un darba iespējas?
EDI piedāvā prakses iespējas cilvēkiem, kas ir ieinteresēti. Es aicinu visus pieteikties praksei, kuriem ir interese un kuri vēlas paplašināt redzesloku, sazinoties ar institūtu, kontaktus iespējams atrast EDI mājaslapā. Mums ir diezgan daudz praktikantu un tādu, kuri jau praksi ir pabeiguši un pēc prakses ieguvuši pastāvīgu darbu, kas, man liekas, ir ļoti pozitīva lieta.
12. Vai esi devusies kādā konferencē, forumos, prezentējot EDI?
Institūts piedāvā daudzas iespējas, un viss atkarīgs no tevis veiktā darba. Ir iespēja arī doties konferencēs, ja ir publicēts kāds raksts vai konferences raksts. Man personīgi ir bijusi iespēja piedalīties divās konferencēs – viena no tām bija nesen Tallinā, kur mēs prezentējām sevis izstrādāto mežu krājas noteikšanas metodiku, un otra bija dalība Rīgas Tehniskās universitātes ikgadējā konferencē. Bet pavisam noteikti šādas iespējas pastāv.
13. Vai sievietei zinātnē ir vieta?
Pavisam noteikti! Un šeit mēs atgriežamies pie tā paša, ko runājām iepriekš, ka nav nozīmes, vai esi sieviete vai vīrietis. Ja ir interese un ambīcijas, un viss pārējais un esi gatava apgūt jaunas zināšanas, pavisam noteikti tava vieta ir zinātnē! Mums nevajadzētu iedalīt darbu zinātnē starp dzimumiem, jo viss ir atkarīgs no tā, cik daudz tu zini, un arī šeit institūtā darba samaksa vai jebkas cits netiek nekādā veidā dalīts starp dzimumiem. Visi ir vienlīdzīgi, un visiem ir vienlīdzīga darba samaksa atkarībā no izglītības, kura ir iegūta, un atkarībā no spējām. Tāpēc pavisam noteikti sievietei ir vieta zinātnē. Es tikai to atbalstu un vienmēr cenšos iedrošināt jaunus cilvēkus iet un mēģināt!
