Dzimumu līdztiesības komisijas viens no mērķiem ir veicināt sieviešu iesaisti zinātnē, tāpēc publicējam sieviešu pieredzes stāstu sēriju. Pirmais stāsts ir par Lindu Gulbi, kura Elektronikas un datorzinātņu institūtā strādā Kosmosa tehnoloģiju laboratorijā un nodarbojas tieši ar algoritmu un darba plūsmu izstrādi no tālizpētes datiem.
Linda pastāsti, kas tu esi un ko tu dari šeit institūtā.
Sveiciens visiem! Man ir doktora gads datorzinātnē un informātikā. Un šobrīd es strādāju EDI – tālizpētes un nodaļas projektos vairākos. Es ikdienā nodarbojos ar algoritma un darba plūsmas izstrādi, kas ļauj izvilkt ārā noderīgu informāciju no tālizpētes datiem. Jo dati vieni paši nekādas problēmas nerisina, no datiem ir jāizvelk ārā derīgā informācija. Un, ja mēs runājam tieši par tālizpēti, tad tālizpēte nozīmē informācijas iegūšanu attālināti, izmantojot sensorus, kas atrodas uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem, lidmašīnām un droniem. Līdz ar to tie ir ļoti lieli datu apjomi. Ja mums ir lieli datu apjomi, tad ir aktuāli šo darbu uzticēt datoram. Jo dators nenogurst, tas var strādāt 24 stundas diennaktī visas 7 dienas nedēļā. Līdz ar to mani ikdienas darbi ir saistīti ar šādu automatizētu darbplūsmu izstrādi, kas ļauj no tālizpētes datiem atrast lietotājam derīgo informāciju.
Kā Tu vispār nonāci zinātnē un kas bija tas, kas Tevi piesaistīja?
Man vienmēr ļoti patīk stāsti par cilvēkiem, kas parasti jau no bērnības un skolas laikiem ir zinājuši, ko viņi dzīvē darīs un kas būs nākotnes profesija. Bet es viennozīmīgi neesmu no tiem stāstiem. Skolas laikos es noteikti nebūtu paredzējusi, ka nākotnē strādāšu zinātnē un tieši datorzinātnē. Atskatoties atpakaļ, varbūt vienīgais, kas par to norādīja, ir tas, ka man vienmēr ir bijusi interese par grāmatām, par zināšanām, izpētīt kaut ko vairāk un noskaidrot kaut ko vairāk. Bet nonākšana zinātnē bija diezgan nejauša. Studiju procesā man piedāvāja iesaistīties pētniecības projektos, un tajā brīdī es vēl nezināju, ko tas viss nozīmē. Bet es domāju, kāpēc nepamēģināt? Un tad man šis process iepatikās. Tas, kas mani šobrīd visvairāk piesaista zinātnei, ir tas, ka šajā darbā nav rutīnas. Katra nākamā diena ir citāda, visu laiku sanāk apgūt kaut ko jaunu un darīt kaut ko jaunu.
Cik jauki! Man ir bijis līdzīgi, jo nonākšana zinātnē nav bijis tas pirmais, par ko domāju. Tu minēji, ka esi pabeigusi datorzinātņu un informātikas institūtu, bet kā tur sanāk – tu esi studējusi un pabeigusi tikai datorzinātnes, vai arī ir bijušas kādas citas tēmas?
Ir bijušas arī citas tēmas pa vidu. Es studijas sāku Ventspils Augstskolā, un man ir bakalaura grāds datorzinātnē. Bet tajā pašā momentā es vēl nejutos tā 100% pārliecināta, ka datorzinātne būs tā īstā sfēra. Tādēļ es vēl paralēli studēju finanses un grāmatvedību. Taču arī procesa laikā noskaidrojās, ka sirdij tuvāk ir datorzinātnes nozare, un tad maģistrantūrā arī turpināju šīs studijas Ventspils Augstskolā, savukārt doktorantūra tika realizēta Latvijas Universitātē.
Vai Tev bija kādas konkrētas priekšzināšanas, kas Tev palīdzēja studēt? Nav jau daudz cilvēku, kuri iesāk un arī pabeidz doktorantūru, tāpēc varbūt Tev piemita kādas īpašības kopums, kas palīdzēja studēt?
Šeit ir vairāki aspekti. Katram cilvēkam ir kādas lietas, kas padodas labāk, un tad ir kādas lietas, kas padodas sliktāk. Viens no tādiem iemesliem, kāpēc es vispār izvēlējos studijas datorzinātnē, ir tas, ka viens no priekšmetiem, kas man vislabāk padevās, bija datorika. Un tad es domāju – ja jau labi padodas, tad varētu pamēģināt, kas vēl ir šajā nozarē. Jo tieši iestājoties augstskolā, man bija mazs priekštats, ko tālāk var darīt. Protams, es zināju par programmētāju profesiju, es zināju par datorsistēmu uzturētājiem, un ne pirmais, ne otrais variants mani pirmajā reizē neuzrunāja par saistošo nākotnes profesijai. Bet vēlāk uzzināju, ka tās iespējas ir daudz vēl plašākas. Līdz ar to pirmā lieta, kas man likās svarīga – jābūt patikai pret studējošo priekšmetu un vajadzētu būt, ka tas padodas nedaudz labāk nekā varbūt kādi citi virzieni. Un otra lieta – studējot tieši datorzinātnē, man šķiet, ka uzcītība un cītīgs darbs ir viennozīmīgi svarīga lieta, jo talants viens pats vēl neko nepalīdz. Ja sanāk iekavēt darbus vai studijās nesekot līdzi, tad pirmajā momentā liekas varbūt nekāds liels ļaunums nav, bet paiet kāds mēnesis vai divi un tad cilvēki saprot, ka jau ir izkrituši ārā no tā stāsta un ir diezgan grūti tikt atpakaļ.
Vai tu zini, ar ko nodarbojas šobrīd tavi studijas biedri?
Viennozīmīgi ir daudz programmētāju, un procesa laikā esmu sapratusi, ka arī šis virziens man tīri labi patīk un man ir ļoti saistošs. Tad ir programmatūras testēšanas virziens, kur arī no Ventspils Augstskolas aiziet daudzi absolventi, tad, protams, ir tāda datorsistēmu datortīklu uzturēšana. Tad vēl ir kursabiedri, kas ir izvēlējušies turpināt akadēmisko karjeru un nodot savas zināšanas tālāk nākamajām studentu paaudzēm un kļūt par pasniedzējiem. Protams, man vislabāk patīk redzēt tos cilvēkus, kas arī tālāk aiziet pēc tam pētniecībā. Bet lielākā daļa izvēlas programmēšanu un līdzīgus virzienus.
Jā, man liekas, ka datorzinātnes vispārīgi asociējas ar programmēšanu, tas ir pirmais, ko var darīt- programmēt! Bet atsevišķi par studiju programmu vari pastāstīt, cik jūs kopā bijāt, vai tiešām bija liels atbirums, kāds bija dzimumu sadalījums? Man, piemēram, studējot matemātiku, teica, ka es studēšu starp zēniem, bet tā īsti nebija!
Jā, to man arī brīdināja, kad stājos bakalaura studiju programmā. Tas bija diezgan sen jau, iespējams, ka es tos ciparus varu nosaukt nepareizi. Man šķiet, aptuveni 40 cilvēki iestājāmies bakalaura studiju programmā, un mūsu gadā bija nedaudz mazāk cilvēku. Jo citos gados bija vairāk. Meitenes, protams, ir mazākumā, un maģistrantūrā bija pavisam maz. Man liekas, tas šim virzienam ir jau pierasts. Ir tādas profesijas, kas vairāk piesaista sievietes, un tad ir tādas profesijas, kas piesaista vairāk vīriešu.
Padalies, lūdzu, kāda bija tava pirmā darba pieredze. Vai tā tiešām bija saistīta ar studiju jomu, vai kaut kas radikāli atšķirīgs.
Mana pati pirmā darba pieredze bija saistīta ar vēja turbīnām. Tas bija interesants projekts, kurā iesaistījās Ventspils Augstskolā. Uzņēmums vērsās pie Ventspils Augstskolas ar idejām par vairākiem vēja turbīnu dizainiem. Jautājums, ko viņi vēlējās noskaidrot, bija tāds – ir 12 idejas un kā var saprast, kura no idejām ir labākā tālākai testēšanai. Lai uzbūvētu prototipu, tas viss prasa zināmus līdzekļus, un arī visi šie eksperimenti ir gana dārgi. Un pirmajā posmā uzņēmums vēlējās to risināt ar skaitliskās programmēšanas palīdzību, kad varam modelēt skaitliski, kāda būs šīs turbīnas efektivitāte, un paskatīties, kurš potenciāli no 12 modeļiem varētu būt vislabākais. Protams, ka tajā posmā manas zināšanas un pieredze nebija tik liela, tāpēc iesaistījos mazākos tehniskos darbiņos, bet tā bija tāda pirmā pieredze, un sāku tiekties uz pētniecības pusi. Pēc tam man piedāvāja iesaistīties pētniecības projektā tieši attēlu apstrādē, kas bija saistīts ar to, ko mācījos maģistrantūrā, jo tad bija izteikts uzsvars uz signālu attēlu apstrādi, un tad es arī jutos jau pārliecinātāka par savām zināšanām.
Tā kā Tu, Linda, strādā ne tikai Elektronikas un datorzinātņu institūtā, bet arī Ventspils Augstskolā, kā Tev pietiek spēka sadalīt savu ikdienu un darboties tā?
Ikdienas saplānošana, protams, ir izaicinājums, kam ir jāseko līdzi, un tajā pašā laikā arī jāseko, lai nodrošinātu kvalitatīvu atpūtu. Jo Ventspils Augstskolā pagājušajā semestrī arī bija daudzi lekciju kursi, kas varbūt ir vairāk nedēļas nogalēs. Taču man šķiet, ka šie darbi ļoti labi papildina viens otru. EDI vairāk nodarbojos ar pētniecību un risinājuma prototipēšanu, savukārt Ventspils Augstskolā vairāk ir tieši šī te akadēmiskā komponente, runāšana ar studentiem, zināšanu nodošana un lekciju lasīšana.
Kādi šobrīd ir tavi sasniegumi un izaicinājumi zinātnē?
Šobrīd cenšos uzsvaru likt uz praktisku pielietojumu risinājuma izstrādi, lai arī procesa laikā top zinātniskās publikācijas, kas nebūt nav mazāk svarīgi. Bet man personīgi šobrīd svarīgāk liekas izstrādāt tieši praktiska pielietojuma produktus. Nesen mums noslēdzās EDI viens no lielajiem projektiem, kas bija saistīts ar krājas novērtēšanu, izmantojot tālizpētes datus. Tas ļautu lielajiem mežu īpašniekiem novērtēt, kāda ir situācija īpašumos, jo, ja tās ir plašas teritorijas, tad ir ļoti ērti šis teritorijas pārlūkot, izmantojot satelītdatorus. Tur viens no gala rezultātiem bija tieši programmas prototipa izstrāde, kas ļauj veikt krājas novērtējumus. Tāpat arī citos projektos svarīgākais mērķis, svarīgākie sasniegumi ir saistīti ar šiem prototipiem.
Kā tev liekas, kā ir ar karjeras izaugsmi, vai jūti, ka ir kur kāpt, vai tomēr pagaidām visi mērķi ir sasniegti?
Visu laiku ir tāda sajūta, ka, uzkāpjot vienā virsotnē, parādās nākamā, un tad nākamajai parādās atkal nākamā, līdz ar to šeit ir, ko darīt un darīt, un darīt, un vēlreiz darīt.
Kā ieinteresēt jauniešus zinātnē?
Skolai, protams, ir spēcīga loma šajā stāstā, taču man šķiet, ka jauniešiem būtu būtiski pamēģināt iepazīties ar dažādiem virzieniem arī no vairākiem skatu punktiem. Jo atceros, ka skolas laikā bija priekšmeti, par kuriem man likās, ka es esmu absolūti bezcerīga un tur nekas nesanāks, un tas man galīgi nepadodas, bet pēc tam varbūt, redzot, kā tas viss ir citā izpildījumā, lasot grāmatas, skatoties video – liekas, tomēr ne, tas arī ir foršs virziens. Un tādēļ, manuprāt, būtu svarīgi šo te skolas laiku pavadīt, mēģinot iejusties gan vienā virzienā, gan otrā virzienā un tad sajust, kas ir tieši tas, kas visvairāk piesaista. Jo, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi iet uz to, kas piesaista – vai tā ir eksaktā zinātne vai kāds cits virziens – jābūt tai vilkmei!
Skola, protams, ir bāze, kas liek šos pamatus, kas arī mēdz būt studiju izvēle nākotnē. Jo, visdrīzākais, tu iesi studēt to, kas tev patīk. Kādas ir tās tēmas, kam tu varētu pievērsties nākotnē?
Droši vien gan jau nākotnē turpināšu darboties ar mašīnmācīšanos, jo tas ir interesants virziens, kā iemācīt mašīnai analizēt vizuālos datus, ko cilvēks veic ļoti viegli, bet datoram ir neskaitāmi izaicinājumi, kaut vai apkārtējās vides dažādības dēļ, ja apstrādājam parastas fotogrāfijas. Tuvākā laikā ir plānots arī palikt šajā pašā tālizpētē, bet kas tālākā nākotnē to neviens nezina.
Kādi būtu tavi noslēguma vārdi?
Noslēgumā es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka aicinu izmantot mācīšanās laiku, lai pamēģinātu dažādus virzienus un neapstātos tikai pie tā, ko piedāvā skola. Internetā ir iespējams iegūt daudz informācijas par profesijām un kā tās izskatās no ikdienas skatupunkta un padomāt, mēģināt iejusties. Un saprast, kas ir tieši tas, kas visvairāk piesaista!
