Eiropas Kosmosa aģentūra (European Space Agency – ESA), regulāri brauc apskatīt institūtus un pētniecības centrus, kuri specializējas kosmosa tehnoloģijās. Šo braucienu mērķis ir iepazīties ar sadarbības partneriem un atklāt jaunas sadarbības jomas un iespējas ar esošajiem partneriem. Tikšanās laikā notika sarunas par ESA nākotnes stratēģiju un EDI iespēju iesaistīties dažādos projektos. ESA pārstāvis Karols Brzostovskis (Karol Brzostowski) un Dāvids Štēbelis (ESA industriālais koordinātors Latvijā) iepazīstot EDI zinātniskos sasniegumus, sniedza vērtīgus priekšlikumus nākotnes sadarbībai ar citiem Eiropas pētniekiem, lai stiprinātu ESA mērķi – apvienot Eiropas valstu pūliņus kosmosa apgūšanā, neradot konkurenci, bet gan apvienojot profesionāļus.
Zemes novērošanas (Earth Observation- EO) jomā EDI darbojas jau kopš 2010.gada, izstrādājot metodes, algoritmus un programmatūru, galvenokārt satelītu attēlu apstrādei. Aktīvi tiek izmantotas mašīnmācīšanās metodes, tanī skaitā dažādi konvolūcijas neironu tīkli. Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) projektu ietvaros esam izstrādājuši paši savu klasifikācijas tehnoloģiju Dynland, ko pielieto zemes pārklājuma, koku sugu, purvu un kūdras ņemšanas vietu klasifikācijai. To pašlaik izmantojam Baltijas EO platformas projekta ietvaros, lai veidotu derīgo izrakteņu kartes Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Vēl viens ESA projekts, kurā EDI darbojas – programmatūras izstrāde, kas palīdz Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas Aģentūrai atjaunot topogrāfiskās kartes. Tuvākajā nākotnē plānots turpināt attīstīt pētījumus ar dronu palīdzību ievāktu LiDAR datu un hiperspektrālo attēlu apstrādes jomās, kas nepieciešami mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Robotikas laboratorija demonstrēja EDI izstrādāto industriālās datorredzes sistēmu robotizētai objektu satveršanai, mobilo robotu prototipus, kustību uztveres aprīkojumu un tā izmantošanas iespējas, kā arī apkārtējās vides kartēšanas sistēmu. Norisinājās diskusijas par perspektīviem virzieniem tālākai sadarbībai – kartēšanas sistēmām uz kosmosam piemērotas elektronikas un autonomām multi-aģentu sistēmām.
Integrēto shēmu un sistēmu laboratorija sniedza kopsavilkumu par laboratorijas galvenajām kompetencēm, tai skaitā nākošās paaudzes sensoru izstrādi, mākslīgo intelektu heterogēnās vienčipa sistēmās (HSoC) un aprēķinu paātrinātājiem un to integrāciju. Prezentācijas laikā tika skaidroti laboratorijas sasniegumi specializētos silīcija aparatūras (čipu) risinājumos, izmantojot FPGA vienkristāla shēmas attēlu, kvantu un citiem augstas datu pārraides ātruma sensoriem, kā arī pielāgotu vienčipa paātrinātāju tehnoloģiju izstrādi un to nodošanu industrijai. Kā viens no piemēriem tika demonstrēts zemu izmaksu infrasarkanā sensora risinājums.
EDI
pētnieki demonstrēja arī inovatīvas tehnoloģijas apģērbā iestrādātus sensorus,
lai ar tiem, izmantojot viedtālruņus, varētu sekot līdzi cilvēka ķermeņa
kustībām un stājai. Demonstrēts prototips vestei, kas ziņo par nevēlamu muguras
pozu, padarot to par vērtīgu rīku rehabilitācijā. Papildus tika rādīts arī
sporta tērps, kas precīzi monitorē cilvēka ķermeņa kustībām, veicot
vingrojumus. Tam ir potenciāls pielietojums, lai uzlabotu sportistu tehnikas un
novērstu traumas.
Vēl
saistībā ar veselības tēmu, tika demonstrēta astronautu muskuļu un skeleta
veselības ultraskaņas novērtējuma ierīce. Ar šīs ierīces palīdzību būtu iespējams
pēc ilgstošiem lidojumiem, laicīgi novērot kaulu masas zudumu un muskuļu audu
atrofiju. Laicīga diagnostika ļauti sekmēt nākotnes profilakses pasākumus.Šīm
pārmaiņām var būt individuāls raksturs, kam nepieciešami individuāli
profilakses pasākumus.
Noslēdzot savu apmeklējumu, tika pieaicināti visi laboratoriju pārstāvji, lai kopīgi diskutētu, kuras nozares un izgudrojumi šobrīd ir svarīgi. Stiprināta patreizējā sadarbība un sniegti konstruktīvi un vērtīgi priekšlikumi nākotnes zinātniskajiem virzieniem un sadarbības iespējām.
